Vai ik dienas presē, televīzijā un citos medijos dažādos kontekstos parādās vārdi – iztikas minums. Ar šo statistikas rādītāju tiek salīdzinātas algas, indeksētas pensijas, pēc tā tiek vērtēts dzīves līmenis, nākotnes perspektīvas un ekonomiskā situācija valstī. Taču neviens nepaskaidro, neprecizē un nepopularizē, kas tad īsti veido šo iztikas minimumu. Iemeslu šādai noslēpumainībai nav tālu jāmeklē – rūpīgāk iepazīstoties ar šo sauso statistikas skaitli un tā saturu, atklājas interesanta aina. Iztikas minimums tiek aprēķināts, sasummējot vidējās tirgus cenas noteiktam preču un pakalpojumu grozam. Tas pats par sevi liekas loģiski un saprotami, taču izbrīnu rada šī patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs. Šeit atrodams labs materiāls kādam humora raidījumam un tas būtu patiešām smieklīgi, ja vien šis iztikas minimuma cipars netiktu izmantots, lai demonstrētu, cik labi strādā valdība, atainotu, kā dzīvo mūsu tauta un cik naudiņas nepieciešams, lai teorētiski spētu izdzīvot šodienas Latvijā. Šādā kontekstā atklātie fakti rada neizpratni par to, kā politiķi vispār uzdrošinās atsaukties un vērtēt situāciju valstī pēc tik absurdiem datiem. Piedāvāju katram lasītājam pašam iepazīties ar to, kas tiek saukts par iztikas minimumu* un izvērtēt, vai tas ir pietiekami, varbūt par daudz, bet varbūt šādas statistikas izmantošana oficiāliem aprēķiniem ir apvainojums un necieņa pret tiem cilvēkiem, kuriem ar šādi iegūto it kā pietiekamo summu patiešām ir jādzīvo dienu no dienas. Lasot tabulās minēto, atcerieties, ka pēc valdības un deputātu domām, ar šo pilnīgi pietiek iztikšanai mūsu valstī.
Pārtikas preces
Gaļa un gaļas produkti 150 grami dienā
Zivis un zivju produkti 3,5 grami dienā
Piens un piena produkti 1,2 litri dienā
Olas Viena reizi divās dienās
Maize 240 grami dienā
Cukurs 7 grami dienā
Augu eļļa 1 grams dienā
Kartupeļi 230 grami dienā
Dārzeņi 170 grami dienā
Augļi un ogas 9 grami dienā
Pārtikai tas arī viss. Miltu izstrādājumi nav paredzēti vispār, nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā dzeramais ūdens un sāls. Bet iztikt izdzīvošanas līmenī, protams, ar to ir iespējams. Tiesa dārzeņu un īpaši augļu tā pamazāk un īsti veselīgs šis uzturs nesanāk vis.
Tālāk pievēršamies citām precēm, kas jau ievieš zināmas šaubas par patēriņa groza saikni ar realitāti.
Nepārtikas preces
Mētelis Viens uz 7 gadiem
Vējjaka Viena 4 gados
Kostīms Viens 5 gados
Bikses Vienas 2 gados
Kleita, svārki Viena 1,5 gados
Džemperis, jaka Viens 2 gados
Krekls Viens gadā
Treniņtērps Viens 3 gados
Kaklasaite Viena 10 gados
Peldbikses, peldkostīms Viens 5 gados
Zeķes Divi pāri gadā
Apakšbikses 3.5 gadā
Gultasveļa Viens komplekts divos gados
Sega Viena 10 gados
Spilvens Viens 8 gados
Zābaki Vieni 3 gados
Kurpes Vienas 2 gados
Sporta apavi Vieni 3 gados
Gumijas zābaki Vieni 4 gados
Lietussargs Viens 7 gados
Soma Viena 5 gados
Čemodāns Viens 9 gados
Apģērbu klāsts patiešām iespaidīgs. Labprāt reiz palūkotos uz Saeimas deputātu, kuram mugurā piecus gadus vecs uzvalks, veselu gadu katru dienu nēsāts krekls un desmit gadus nokalpojusi kaklasaite, bet kājās divus gadus diendienā nonēsātas kurpes.
Kultūrpreces un sporta preces
Pulkstenis Viens 6 gados
Grāmatas 2 gadā
Radio Viens 6 gados
Avīzes žurnāli Katru dienu pa vienam
Slēpes vai slidas Viens pāris uz 10 gadiem
Pildspalvas vai zīmuļi Četri gadā
Burtnīcas 1 katru mēnesi
Lai gan valsts uzdevums ir veicināt tautas masveidīgu sportošanu un atbildīgās personas uz to mudināt mudina, rīkojot dažādas kampaņas, redzam, ka latvietim – parastajam – paredzēts vien viens treniņtērps trīs gados un vienas slēpes uz desmitgadi. Ar to, šķiet, ir krietni par maz, lai piespiestu vairumu cilvēku uz kādu fizisku nodarbi. Par līdzekļiem Latvijas masveidīgākajiem un populārākajiem sporta veidiem, basketbolam un hokejam, rādās, ir piemirsts pavisam.
Sadzīves elektropreces
Ledusskapis Viens uz 20 gadiem
Gludeklis Viens uz 16 gadiem
Gaismas ķermenis Viens uz 14 gadiem
Spuldze 60W 3 gadā
Telefonsakari, televizors un veļas mašīna, šķiet, uzskatāmi par lieku greznību, bez kuras iztikt, protams, var, bet kādēļ šeit nav ne vārda par ēst gatavošanai nepieciešamo gāzes vai elektrisko plīti?
Mēbeles
Skapis Viens uz 20 gadiem
Dīvāns/gulta Viens uz 14 gadiem
Krēsls/taburete Viens uz 5 gadiem
Daudz tas nav, bet labi, ka vispār ir iekļauts, jo, piemēram, galdu, santehniku un tamlīdzīgas lietas izrādās, ka nevajag vispār. Tāpat kā plauktus, vai, piemēram, jaunus logus reizi divdesmit gados, lai kaut nedaudz uzlabotu katastrofālos energoefektivitātes rādītājus valstī.
Pakalpojumi
Frizieris 4 reizes gadā
Ķīmiskā tīrītava 2 reizes gadā
Apavu remonts 2,5 reizes gadā
Īres maksa 9 m2 gadā
Ūdens apgāde 90 m3 gadā
Kanalizācija 90 m3 gadā
Apkure Par 6 m2 vienu reizi gadā!
Karstais ūdens Vienu reizi par 5,5 m2
Dabasgāze 14,4 m3 gadā
Sašķidrinātā gāze 30 kg gadā
Elektrība kwh 360 kwh gadā
Pirmsskolas bērnu iestāžu apmeklējumi 18 dienas gadā
Šī iedaļa visvairāk liek apšaubīt tās autoru prāta spējas. Uzskaitīto komunālo pakalpojumu daudzumi, kas tiek ņemti par pamatu izdzīvošanas rādītājiem, ir vienkārši absurdi. Nav īsti skaidrs, vai tam, kurš tos šeit ielicis, daudz labāk nepadotos rakstīt fantastikas romānus šādu ekonomisku dokumentu vietā. Pēc dokumenta autoru domām, apkure un siltais ūdens cilvēkam Latvijā nepieciešams vienu mēnesi un tikai mājokļa mazākajā telpā. Pārējā laikā var droši iztikt bez. Turklāt siltais ūdens tiek mērīts kvadrātmetros.
Un visbeidzot ir lietas, kurām ticis atvēlēts, nevis noteikts vienību daudzums, bet gan konkrēta summa naudā, kas noteikta procentos, no kopējā iztikas minimumu sastādošā groza izmaksām, jeb no iztikas minimuma, kurš uz 2010. gada jūniju (pēdējie Latvijas Statistikas pārvaldes publicētie dati) valstī ir noteikts LVL 166,36,- apmērā, vai no konkrētās preču grupas kopējās vērtības. Tā kā precīzu grupas vērtību aprēķināt nav iespējams, aprēķins veikts no kopējā patēriņa groza vērtības un tātad reālie skaitļi patiesībā ir vēl mazāki.
Citi pārtikas produkti 1,7% jeb nepilni 3 lati gadā
Citi apģērba gabali 5% no preču grupas jeb 8 lati un 32 santīmi gadā
Cita veļa 1% no grupas jeb 1 lats un 66 santīmi gadā
Citi apavi 1% no grupas jeb 1 lats un 66 santīmi gadā
Citas kultūrpreces 17% no grupas jeb ~28 lati gadā
Citas elektropreces 2% no grupas jeb ~3 lati un 30 santīmi gadā
Citas mēbeles 8% no grupas jeb nepilni 13 lati gadā
Trauki un mājsaimniecības piederumi 0,7% jeb 1 lats un 16 santīmi gadā
Medikamenti un higiēnas preces 2,7% jeb 4 lati un 49 santīmi gadā
Kurināmais 0,1% jeb 16 santīmi gadā
Citi pakalpojumi 0,7% jeb 1 lats un 16 santīmi gadā
Citi komunālie maksājumi 0,1% jeb 16 santīmi gadā
Transporta pakalpojumi 2,4% jeb nepilni četri lati gadā
Citi izdevumi 2.1% jeb 3 lati un 49 santīmi gadā
Šeit galvenokārt jāizceļ transportam un higiēnas precēm atvēlēto līdzekļu apjoms un, protams, kurināmais par 16 santīmiem gadā. Kā autori tikuši pie šādiem skaitļiem, nav īsti saprotams.
Apkopojot visas grozā iekļautās grupas rodas divi svarīgi secinājumi:
1) lielākā daļa grozā iekļauto lietu tiek aprēķinātas nepietiekamā daudzumā un reāli nepieciešams pat desmitiem reižu lielāks vienību skaits.
2) Virkne ikdienā jebkuram nepieciešamu lietu vispār nav iekļautas šajā grozā. Piemēram, netiek paredzēti nekādi izdevumi bērnu uzturēšanai, izņemot 18 dienas bērnudārzā uz gadu. Ēst un apģērbt bērnus nav paredzēts, tāpat dzīvojamā platība un komunālie izdevumi aprēķināti nepietiekoši pat vienam cilvēkam, kur nu vēl bērniem. Tāpat nav iekļauti pasta pakalpojumi, zemes nodoklis, kuru maksā lielākā daļa iedzīvotāju, un daudzas citas lietas.
Lai vēl uzskatamāk parādītu, cik tālu no realitātes ir šis politiķu jājamzirdziņš, veicu provizorisku pētījumu par to, kas tad patiesībā ir pirmās nepieciešamības lietas katram cilvēkam un cik tās maksā mūsdienu Latvijā – valstī ar augstāko inflāciju Eiropā. Aprēķina pamatam izmantota tipiska latviešu ģimene – divi pieaugušie un viens bērns, kuri dzīvo uz kredīta iegādātā vai īrētā divistabu dzīvoklī un pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Tabulā norādītas tikai tās būtiskākās pozīcijas, kas apjomā vai saturā atšķiras no patēriņa grozā iekļautajām.
Prece vai pakalpojums/ Patēriņa groza dati/ Reālā nepieciešamība /Komentārs
Kostīms /Viens 5 gados /Viens gadā jeb 5x vairāk kā paredzēts/ Drēbes novalkājas daudz ātrāk kā 5 gados, īpaši, ja tās jāvelk bieži.
Bikses /Vienas 2 gados /Divas gadā jeb 4x vairāk kā paredzēts /Vai tiešām vienas derēs gan ziemai, gan vasarai?
Krekls /Viens gadā /Divi gadā jeb 2x v vairāk kā paredzēts/ Velkot 1 kreklu gadu katru dienu viņš sen būs izdilis caurs, turklāt drēbes ir arī jāmazgā.
Zeķes/ Divi pāri gadā/ 10 pāri gadā jeb 5x vairāk kā paredzēts /Vai tiešām kāds var iztikt ar diviem pāriem zeķu gadā?
Sega /Viena 10 gados /Divas 5 gados jeb 4x vairāk kā paredzēts /Viena sega arī bērnam vajadzīga.
Spilvens /Viens 8 gados/ Divi 8 gados jeb 2x vairāk kā paredzēts/Viens spilvens bērnam
Kurpes /Vienas 2 gados/ Divas 2 gados jeb 2x vairāk kā paredzēts/ Vismaz vienas apmaiņai taču vajag
Ledusskapis/ Viens uz 20 gadiem /Viens uz 10 gadiem jeb 2x vairāk kā paredzēts /Tik ilgi šāda tehnika jau sen vairs nekalpo
Gludeklis /Viens uz 16 gadiem /Viens uz 10 gadiem jeb 0,6x vairāk kā paredzēts /Tik ilgi šāda tehnika jau sen vairs nekalpo
Gaismas ķermenis /Viens uz 14 gadiem/ Viens uz 5 gadiem jeb 2,8x vairāk kā paredzēts /Gaismas ķermeņi mēdz bojāties un plīst.
Spuldze 60W/ 3 gadā /Vismaz 10 gadā jeb 3x vairāk kā paredzēts /Pieņemot, ka tikai pa vienai spuldzītei ir katrā telpā divistabu dzīvoklī un tās izdeg reizi pusgadā
Īres maksa/ 9 m2 /20m2 x 12 mēneši = 240m2 jeb 26x vairāk kā paredzēts /Vidējs divistabu dzīvoklis ir ~40m2 liels. Tātad uz diviem pelnošajiem katram pa 20m2 katru mēnesi.
Apkure/ Par 6 m2 vienu reizi pa visu gadu! /20m2 x 7 mēneši = 140m2 jeb 23x vairāk kā paredzēts /Jākurina viss dzīvoklis 7 mēnešu apkures sezonā.
Karstais ūdens/ Vienu reizi par 5,5 m2 / 2m3 x 12 mēneši
Nav saprotams, kāpēc paredzētais ūdens patēriņš mērīts kvadrātmetros. Turklāt siltais ūdens nepieciešams visu gadu.
Elektrība kwh 360 kwh gadā 150kwh x12 mēneši = 1800 kwh jeb 5x vairāk kā paredzēts Reālais patēriņš rēķināts pie situācijas, kad mājās nav boilera un elektriskās plīts. Pretējā gadījumā patēriņš ir aptuveni divas reizes lielāks.
Pirmsskolas bērnu iestāžu apmeklējumi 18 dienas gadā ~ 200 dienas gadā jeb 10x vairāk kā paredzēts Nerēķinot brīvdienas, vasaru un svētku dienas sanāk aptuveni 200 dienas nevis 18.
Trauki un mājsaimniecības piederumi 0,7% jeb 1 lats un 16 santīmi gadā 5 lati mēnesī = 60 lati gadā, jeb 52x vairāk kā paredzēts Par valsts noteikto latu sanāk gadam viena trauku mazgājamā līdzekļa pudele un viss.
Medikamenti un higiēnas preces 2,7% jeb 4 lati un 49 santīmi gadā Vismaz 10 lati mēnesī x12 = 120 lati gadā jeb 27x vairāk kā paredzēts Cilvēkam katru mēnesi nepieciešamas vismaz ziepes, tualetes papīrs, intīmās higiēnas preces un arī medikamenti
Transporta pakalpojumi 2,4% jeb nepilni četri lati gadā Vismaz 20 lati x12 mēneši = 240 lati gadā, jeb 60x vairāk kā paredzēts Reālie tēriņi rēķināti pieņemot, ka cilvēks brauc ar vienu sabiedrisko transportu (pie biļetes cenas 0,5 Ls) uz darbu un atpakaļ un brīvdienās staigā kājām.
Gāzes plīts Nav paredzēta Viena 10 gados Daudzdzīvokļu mājās malkas plīts nav iespējama
Galds Nav paredzēts Viens 10 gados Pieņemot, ka bērns mācās pie virtuves galda, var iztikt bez rakstāmgalda.
Izdevumi bērna uzturēšanai Nav paredzēti 48 lati mēnesī Valsts noteiktais uzturlīdzekļu minimums šobrīd.
Ka jau iepriekš secināts, lielākā daļa preču un pakalpojumu tiek aprēķināta nepietiekamos daudzumos. Turklāt visabsurdākie lielumi iekļauti tieši visdārgākajās un nepieciešamākajās pozīcijās, kas nodrošina cilvēka pamatvajadzības. Tā maksājumi par īri dzīvokļa kredītu dzīvē ir 26 reizes lielāki, maksa par apkuri 23 reizes lielāka, par elektrību 5 reizes lielāka, par transportu 60 reizes lielāka, bet izdevumi par medikamentiem un higiēnas precēm 27 reizes lielāki kā valsts aprēķinos minētie. Vidējā īres maksa vai kredīta maksājums par divistabu dzīvokli ir vismaz 100 latu mēnesī, tātad starpība ir vismaz (100/26 x 25) 96 lati. Maksa par apkuri standarta divistabu dzīvoklim šoziem būs vismaz 60 latu, tātad starpība ir 47 lati. Reālās elektrības izmaksas ir vismaz 10 lati mēnesī noteikto 2 latu vietā. Transporta izmaksas patiesībā ir vismaz 20 lati, nevis 30 santīmi mēnesī – starpība 19,70 lati. Medikamentiem un higiēnas precēm mēnesī jāatvēl vismaz 10 lati, nevis valsts paredzētie 36 santīmi – starpība 9,63 lati. Tāpat jāpieskaita arī izdevumi bērnam vismaz valsts noteikto minimālo uzturlīdzekļu (48Ls) apjomā.
Saskaitot visas šīs papildus izmaksas kopā, un. pat nepieskaitot papildus naudu apģērbam un citām lietām, kuru valsts noteiktie daudzumi ir nepietiekami, aprēķini rāda, ka reālais iztikas minums veidojas šāds: 166,36 (esošais iztikas minimums) + iepriekš aprēķinātās starpības visdārgākajās un nepieciešamākajās pozīcijās, kas sastāda 96+47+10+19,70+9,63+48. Tātad pats mazākais skaitlis, kuram vajadzētu būt noteiktam par iztikas minimumu Latvijā ir LVL 396,02,- (trīs simti deviņdesmit seši lati un 02 santīmi). Tas tad būtu kaut nedaudz pietuvināts patiesajām izmaksām un nepieciešamībām, kas nodrošina tikai pamatvajadzības – jumtu virs galvas, ēdienu, siltumu, elektrību un vienu bērnu sabiedrības atražošanai.
Salīdzinot abas tabulas un izvērtējot starpību ciparos, kļūst skaidrs, ka valstsvīri, izmantojot pēc spēkā esošās metodikas aprēķinātu iztikas minimumu, savos finansu aprēķinos vai nu apzināti lieto šo nekur nederīgo ciparu, lai maldinātu tautu un censtos tai iestāstīt, ka viss ir kārtībā, jo, lūk, vidējā alga taču divkārt pārsniedz šo minimumu un arī daļa pensionāru jau dzīvo pāri šim rādītājam, tātad drošu roku pieskaitāmi labi pārtikušo pulciņam; vai arī otrs variants – politiķi ir pavisam attālinājušies no dzīves realitātes un patiešām domā, ka ar šādu naudiņu ir iespējams izdzīvot, lai gan paši tik mazu summu savā konta atlikumā neatminas redzējuši.
Jācer, ka šis raksts atradīs kādas dzirdīgas ausis arī tur augšā, varas gaiteņos, un kāds no varas vīriem būs tik drosmīgs un paudīs savu viedokli par šo acīmredzamo cilvēku muļķošanu un sabiedrības acu aizmālēšanu, kā arī beidzot šis dokuments tiks pārstrādāts un turpmāk iztikas minimums tiks aprēķināts tā, lai ar šo summu patiesi arī varētu izdzīvot realitātes šovā, „Dzīvojam Latvijā.”
____________________________________
* dati ņemti no Latvijas Republikas Ministru padomes lēmuma Nr. 95
„Par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas nodrošināšanu” 3. pielikuma.
